Daudzi iedzīvotāji nemaz nenojauš cik nopietni pienākumi ir suņu īpašniekiem. Tie ir ļoti būtiski un tie visi ir jāņem vērā, jo pretējā gadījumā var tikt piemērots sods. Noskaidrosim kādi ir speciālie nosacījumi suņu labturībai.
Noteikumi suņa nodošanai citai personai: Suni drīkst pārdot vai atdot jaunam saimniekam tikai kopā ar mājas dzīvnieka pasi, ievērojot šādus termiņus:
Ja kucēns vakcinēts pret vīrusu infekcijām 6 nedēļu vecumā, viņu drīkst nodot pēc tam, kad viņš sasniedzis 8 nedēļu vecumu un ir pagājušas divas nedēļas kopš potes. Ja pote veikta 8 nedēļu vecumā, suni drīkst nodot nedēļu pēc šīs vakcinācijas. Suns var nonākt pie jauna saimnieka pēc 3 mēnešu vecuma sasniegšanas, ja ir veikta vakcinācija pret vīrusu slimībām un trakumsērgu, un kopš potēšanas brīža ir pagājusi vismaz viena nedēļa.
Suņa turēšana privātīpašumā pilsētās un ciemos: Ja dzīvnieks uzturas ārā saimnieka vai turētāja kontrolētajā zemesgabalā:
Atbildīgajai personai jānodrošina, ka teritorija ir pilnībā nožogota no apkārtējās publiskās vides, izslēdzot jebkādu varbūtību, ka suns varētu patvaļīgi izkļūt ārpusē. Pie vārtiem vai ieejas norobežotajā vietā ir jāuzstāda zvans vai cita ierīce, lai apmeklētāji varētu sazināties ar īpašnieku vai valdītāju.
Prasības, atrodoties publiskā vidē: Kad suns tiek izvests ārpus sava īpašuma robežām, viņam obligāti jābūt aprīkotam ar kaklasiksnu vai citu piederumu (piemēram, iemauktiem). Ja suns oficiāli atzīts par bīstamu, tam nepieciešama arī īpaša sarkana lente.
Pārvietošanās pilsētās un ciemos:
Ārpus mājas teritorijas suns ir jāved pie pavadas. Suņiem, kuriem noteikts bīstama dzīvnieka statuss, publiskās vietās obligāti jāvalkā uzpurnis saskaņā ar attiecīgajiem normatīviem.
Brīva pārvietošanās pilsētas zaļajā zonā: Pilsētās un ciemos suni drīkst atlaist no pavadas mežos vai zaļajās zonās (ja vien pašvaldība tur nav uzstādījusi aizlieguma zīmes). Šādā gadījumā sunim jābūt saimnieka redzeslokā un tādā attālumā, lai saimnieks varētu pilnībā kontrolēt suņa rīcību.
Suņa turēšana laukos (ārpus pilsētām un ciemiem):
Viensētās suns var brīvi skraidīt pa pagalmu nepiesiets, ja ir droši zināms, ka viņš neapdraudēs citus cilvēkus vai dzīvniekus. Ja suns tiek izmantots kā sargsuns, pie īpašuma jābūt brīdinājuma norādei “Suns!”.
Pastaigu laikā ārpus savas teritorijas suns drīkst būt bez pavadas, ja atrodas saimnieka uzraudzībā, viņa redzeslaukā un tiek nodrošināta kontrole pār dzīvnieku. Suņa īslaicīga atstāšana sabiedriskās vietās: Saimnieks drīkst uz brīdi atstāt suni vienu publiskā vietā, ja dzīvnieks ir piesiets ne garākā par metru pavadā, tas netraucē gājējiem vai transportam un nerada draudus apkārtējiem.
Prasības suņa turēšanai telpās (dzīvoklī vai mājā):
Suns ir jābaro ar pilnvērtīgu barību vismaz reizi dienā. Dzīvniekam pastāvīgi jānodrošina piekļuve svaigam ūdenim. Suņiem, kas vecāki par 3 mēnešiem, obligāti nepieciešamas divas pastaigas diennaktī, katra vismaz 30 minūtes gara. Starp šīm pastaigām jābūt vismaz 10 stundu intervālam.
Prasības suņa turēšanai pie ķēdes (pastāvīgi ārā): Ja suns tiek turēt piesiets, saimniekam jānodrošina:
Pilnvērtīga barošana un ūdens (tāpat kā turot iekštelpās). Pastaiga vismaz 30 minūtes reizi diennaktī. Suņa izmēram atbilstoša būda, kas par vismaz 30 cm pārsniedz dzīvnieka izmērus visos virzienos, ir pasargāta no laikapstākļiem un aprīkota ar siltu grīdas segumu vai pakaišiem. Regulāra tīrība mītnē un ap to.
Atbilstošs aprīkojums: vismaz 2 cm plata ādas kaklasiksna (vai cits drošs aksesuārs), vismaz 3 metrus gara ķēde/pavada un rotējošie elementi (grozāmlūkas), lai ķēde nesapītos. Suņa turēšana āra voljeros: Turot suni norobežotā āra teritorijā (bez piesiešanas), ir jāievēro visas 17. punktā minētās prasības attiecībā uz barošanu, ūdeni, pastaigām un būdas labiekārtošanu.
Vispārīgie ierobežojumi: Suni drīkst turēt ārā pastāvīgi tikai tad, ja tā šķirne vai fiziskās īpašības tam ir piemērotas, nekaitējot veselībai. Svarīgi: suņus līdz 10 mēnešu vecumam ir stingri aizliegts turēt piesietus (pie ķēdes).
Lasi vēl: Kāpēc mēs vairs nekad neaizslēdzam durvis ar iekšējo aizbīdni un neiesakām to darīt arī jums
Lai gan pašā likuma tekstā termins “riešana” nav tieši izcelts, tajā ir ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 266. Šo noteikumu 4. punkts skaidri definē saimnieka atbildību:
“4. Dzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums ir rūpēties, lai mājdzīvnieka radītās smakas, riešana vai kaukšana nekļūtu par traucēkli citiem mājas iedzīvotājiem vai apkārtējai sabiedrībai.”
Noderīga informācija: Ja tavā jaunajā mājvietā suns (neatkarīgi no tā, vai tas atrodas tavā istabā vai pie kaimiņiem) trokšņo, policijas pirmā reakcija parasti ir preventīvas pārrunas ar īpašnieku. Tomēr, ja situācija nemainās un tiek saņemtas vairāku personu sūdzības vai iesniegti pierādījumi (piemēram, audio vai video ieraksti), saimniekam var tikt piemērots sods. Par dzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu un kaimiņu miera traucēšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu, kura maksimālais apmērs sasniedz 1750 eiro.
Jasak ar saimnieku!!